Starp debesīm un zemi jeb akmeņu kaudze pāri
2.Sam.18.1-18
1 Dāvids nostādīja karapulku, kas bija pie viņa, un iecēla virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem. 2 Tad Dāvids sūtīja karapulku kaujā – trešo daļu Joāba vadībā, trešo daļu Abīšaja, Cerūjas dēla, Joāba brāļa vadībā, un trešo daļu gatieša Itaja vadībā. Ķēniņš sacīja ļaudīm: “Ietin iešu jums līdzi – es ar!” 3 Ļaudis sacīja: “Nenāc! Ja mēs bēgtin bēgsim, par mums tiem maza bēda! Ja puse no mums ies bojā, par mums tiem maza bēda! Jo tu viens pats kā desmit tūkstoši no mums – būs labāk, ja tu mūs no pilsētas atbalstīsi!” 4 Ķēniņš tiem sacīja: “Kā jums šķiet labāk, tā es darīšu!” Ķēniņš nostājās pie vārtiem, un viss karapulks izgāja pa simtiem un pa tūkstošiem. 5 Ķēniņš pavēlēja Joābam, Abīšajam un Itajam: “Es jūs lūdzu, esiet saudzīgi pret šo puisi Abšālomu!” Viss karapulks dzirdēja, ko ķēniņš par Abšālomu pavēlēja virsniekiem. 6 Karapulks izgāja Israēlam pretī, un kauja notika Efraima mežā. 7 Tur Dāvida kalpi sakāva Israēla pulku. Tā todien bija milzīga sakāve – divdesmit tūkstoši krita. 8 Kauja pletās pa visu zemi, un mežs todien aprija vairāk ļaužu nekā zobens. 9 Abšāloms sastapās ar Dāvida kalpiem. Abšāloms jāja uz mūļa, un, kad mūlis pagāja zem liela ozola zaru jūkļa, Abšāloma mati ieķērās ozola zaros un viņš palika starp debesīm un zemi, un mūlis zem viņa aizgāja. 10 Kāds vīrs to ieraudzīja un teica Joābam: “Redzi, es redzēju Abšālomu karājamies ozolā!” 11 Joābs sacīja tam vīram, kas viņam to pateica: “Kā – tu redzēji?! – kādēļ tad nenotrieci viņu turpat zemē? Tu būtu no manis dabūjis desmit sudraba gabalus un jostu!” 12 Tas vīrs atbildēja Joābam: “Pat ja man iesvērtu tūkstoš sudraba gabalu, es nepaceltu roku pret ķēniņa dēlu, jo, mums dzirdot, ķēniņš pavēlēja tev, Abīšajam un Itajam: saudzējiet taču to puisi Abšālomu! – 13 Ja es izdarītu tādu viltību, pats savai dzīvībai kaitēdams, tas nepaliktu apslēpts ķēniņam, bet tu būtu stāvējis malā.” 14 Joābs teica: “Nav man te ko gaidīt uz tevi!” – un, paķēris rokā trīs šautras, ietrieca tās Abšāloma sirdī – tas vēl dzīvs karājās ozola lapotnē. 15 Desmit puiši, Joāba ieroču nesēji, apstāja Abšālomu, kāva un nonāvēja viņu. 16 Tad Joābs pūta ragu, un karapulks pārstāja vajāt Israēlu, jo Joābs viņus apturēja. 17 Viņi ņēma Abšālomu, ielika to lielā bedrē mežā un virsū sakrāva ļoti lielu akmeņu kaudzi. Bet visi israēlieši bēga katrs uz savu telti. 18 Abšāloms, vēl dzīvs būdams, bija uzslējis sev piemiņas stabu Ķēniņu ielejā, jo viņš domāja: “Man nav dēla, kas nestu tālāk manu vārdu.” Viņš nosauca piemiņas stabu savā vārdā, un to sauc par Abšāloma piemiņas stabu līdz šai dienai.
Jaunākās svētrunas
Apsolītais glābējs (vieta arī tev)
decembris 31, 2023
Vai Dievs ir ar mums?
decembris 24, 2023
Jahve pats sagādās sev upurjēru
decembris 17, 2023