Sestā radīšanas diena un laulības
1.Moz.2:4-25
4a Šīs ir debesu un zemes paaudzes dienā, kad tās tika radītas.
4b Kad Kungs Dievs taisīja zemi un debesis, 5 uz zemes vēl nebija nekādu lauka krūmāju, un lauka stādi vēl nebija sazēluši, jo Kungs Dievs vēl nebija licis līt pār zemi, un vēl nebija cilvēka, kas zemi apstrādātu. 6 Un no zemes pacēlās migla un padzirdīja visu zemes virsmu. 7 Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni. 8 Un Kungs Dievs stādīja dārzu austrumos no Ēdenes un ielika tur cilvēku, ko bija izveidojis. 9 Un Kungs Dievs audzēja no zemes visus kokus, kas tīkami skatam un labi ēšanai, un dārza vidū – bija dzīvības koks un laba un ļauna atzīšanas koks. 10 No Ēdenes izplūda upe, lai dzirdītu dārzu. Tur tā sadalījās četrās straumēs. 11 Pirmās vārds ir Pīšona, tā apvij visu Havīlas zemi, kur ir zelts. 12 Tās zemes zelts ir labs. Tur ir bdellijs un oniksi. 13 Otrās upes vārds ir Gīhona, tā apvij visu Kūšas zemi. 14 Trešās upes vārds ir Hidekela, tā tek no Asīrijas uz austrumiem, un ceturtā upe ir Perāta.
15 Un Kungs Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā. 16 Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam: “Ēd no visiem dārza kokiem, 17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! – Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!” 18 Un Kungs Dievs teica: “Nav labi būt cilvēkam vienam, es darīšu viņam palīgu, kas būs tam līdzās.” 19 Un Kungs Dievs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un deva tos cilvēkam, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Kā cilvēks nosauca dzīvās būtnes, tāds bija to vārds. 20 Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem, un visiem lauka zvēriem, bet nebija cilvēkam palīga, kas būtu tam līdzās. 21 Tad Kungs Dievs lika, lai dziļš miegs krīt pār cilvēku, un tas iemiga, tad viņš ņēma vienu viņa ribu un to vietu aizdarīja ar miesu. 22 Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka. 23 Un cilvēks teica:
“Šī ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!
Tāpēc lai to sauc par sievu, jo no vīra tā ņemta!
24 Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” 25 Un viņi abi bija kaili – vīrs un viņa sieva, bet nekaunējās.
Jaunākās svētrunas
Apsolītais glābējs (vieta arī tev)
decembris 31, 2023
Vai Dievs ir ar mums?
decembris 24, 2023
Jahve pats sagādās sev upurjēru
decembris 17, 2023