Nesalūzt un nepazaudēt cerību

42:1 Korvedim. Koraha dēlu psalms.
2 Kā briedis alkst pēc ūdens upēm,
tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs!
3 Slāpst man dvēsele pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva!
Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigā?
4 Manas asaras ir mana maize dienu un nakti!
Tie saka man visu dienu: kur ir tavs Dievs? –
5 To es atceros un nopūšos smagi –
kā gāju reiz pūlī, tos vezdams uz Dieva namu!
Līksmi tie klaigāja un paldies sauca svinību drūzmā!
6 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
manu glābiņu un manu Dievu!
7 Mana dvēsele nomākta manī, tāpēc saucu tevi
no Jardānas zemes un Hermona kalna, no Sīkākalna.
8 Dzelme sauc dzelmei tavu slūžu dārdos,
visas tavas brāzmas un bangas gāžas pār mani!
9 Dienā Kungs dāvā savu žēlastību,
bet naktī mana dziesma
ir mana lūgšana dzīvības Dievam.
10 Es sacīšu Dievam: mana klints!
Kāpēc tu aizmirsi mani?
Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts?
11 Man kož kaulos, ka naidnieki mani nievā, –
tie saka man augu dienu: kur ir tavs Dievs? –
12 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu,
savu glābiņu un savu Dievu!

43:1 Iztiesā mani, Dievs,
un ved manu prāvu pret bezdievjiem!
No krāpniekiem un varmākām izglāb mani!
2 Tu esi mans patvērums, Dievs, –
kāpēc tu pamet mani?
Kāpēc staigāju sērās, naidnieka vajāts?
3 Sūti savu gaismu un patiesību, lai tās mani vada,
lai tās ved mani tavā svētajā kalnā un tavos mājokļos.
4 Es iešu pie Dieva altāra,
pie savas līksmības Dieva,
un slavēšu tevi ar cītaru, Dievs, mans Dievs!
5 Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?
Gaidi uz Dievu, jo atkal slavēšu viņu,
savu glābiņu un savu Dievu!