Kad mīlestība nesastopas ar taisnību

Kad mīlestība nesastopas ar taisnību

2.Sam.18.19-19.9

19 Ahīmaacs, Cādoka dēls, teica: “Ļauj, ka skrienu un nesu ķēniņam labo ziņu, ka Kungs viņu iztiesājis no viņa ienaidnieku rokām.” 20 Joābs sacīja viņam: “Šodien tu nebūsi labās ziņas nesējs. Nesīsi ziņu citu reizi, nevis šodien, kad ķēniņa dēls miris.” 21 Un Joābs teica kādam kūšietim: “Ej, stāsti ķēniņam, ko esi redzējis!” Kūšietis palocījās Joābam un aizskrēja. 22 Ahīmaacs, Cādoka dēls, atkal sacīja Joābam: “Lai būtu kā būdams, ļauj, es arī skriešu pakaļ kūšietim!” Joābs sacīja viņam: “Kāpēc gan tu skriesi, mans dēls, – tev nav labas ziņas, ko nest!” 23 “Lai būtu kā būdams, es skriešu!” Joābs sacīja: “Skrien arī!” – un Ahīmaacs aizskrēja pa līdzenuma ceļu un apsteidza kūšieti. 24 Dāvids sēdēja starp abiem vārtiem, un sargs staigāja pa vārtu jumtu uz mūra. Viņš ieskatījās, un redzi – kāds vīrs viens pats skrien! 25 Sargs sauca un pavēstīja ķēniņam. Ķēniņš sacīja: “Ja viņš viens, tad tam ir laba ziņa.” Un tas nāca tuvāk un tuvāk. 26 Tad sargs ieraudzīja vēl vienu skrejošu vīru, un sargs uzsauca vārtu sargam: “Re, vēl viens vīrs skrien!” Ķēniņš sacīja: “Tas arī būs ziņnesis.” 27 Sargs sacīja: “Es redzu, ka pirmais skrien gluži kā Ahīmaacs, Cādoka dēls.” Ķēniņš sacīja: “Tas ir krietns vīrs un nāk ar labu ziņu.” 28 Un Ahīmaacs sauca ķēniņam: “Miers!” Viņš noliecās ķēniņam ar seju līdz zemei un sacīja: “Slavēts Kungs, tavs Dievs, kas gūstījis tos vīrus, kuri pacēla roku pret manu kungu, ķēniņu!” 29 Ķēniņš prasīja: “Kā klājas tam puisim Abšālomam?” Ahīmaacs sacīja: “Es redzēju lielu kņadu, kad Joābs izsūtīja ķēniņa kalpu un mani, tavu kalpu, bet es nezinu, kas tur bija!” 30 Ķēniņš sacīja: “Paej malā un gaidi šeit!” Viņš pagāja malā un apstājās. 31 Un redzi – ienāca kūšietis un sacīja: “Saņem labu ziņu, mans kungs, ķēniņ, jo Kungs tevi iztiesājis no visu to rokām, kas pret tevi sacēlušies!” 32 Un ķēniņš prasīja kūšietim: “Kā klājas tam puisim Abšālomam?” Kūšietis sacīja: “Lai tā, kā šim puisim, notiek ķēniņa ienaidniekiem un visiem, kas pret tevi ceļas ar ļaunu!”

1 Tad ķēniņš sāka drebēt un uzkāpa augšistabā virs vārtiem. Viņš gāja un runāja, raudādams: “Dēliņ manu, Abšālom, dēliņ manu, dēliņ manu, Abšālom! Kaut es varētu mirt tavā vietā, Abšālom, manu dēliņ, manu dēliņ!” 2 Joābam pastāstīja: “Redzi, ķēniņš raud un sēro pēc Abšāloma!” 3 Uzvara todien kļuva par sērām visai tautai, jo ļaudis dzirdēja runājam: “Ķēniņš skumst par savu dēlu!” 4 Ļaudis todien pazagšus atgriezās pilsētā, it kā apkaunoti bēgtu no kaujas lauka. 5 Bet ķēniņš bija aizsedzis seju un sauca skaļā balsī: “Dēliņ manu, Abšālom, Abšālom, manu dēliņ, manu dēliņ!” 6 Joābs ieradās pie ķēniņa viņa namā un sacīja: “Nu tu esi iegrūdis kaunā visus savus kalpus, kuri šodien glāba tavu dzīvību, tavu dēlu un meitu dzīvību, tavu sievu dzīvību un tavu blakussievu dzīvību! 7 Tu mīli tos, kas nīst tevi, un nīsti tos, kas mīl tevi, – šodien tu esi parādījis, ka tavi virsnieki un kalpi tev nav nekas! Nu es zinu – ja vien Abšāloms būtu dzīvs, bet mēs visi šodien būtu miruši, tas gan tev patiktu! 8 Tad nu celies, ej ārā un uzrunā savus kalpus, jo – zvēru pie Kunga! – ja tu neiesi, līdz naktij pie tevis vairs nepaliks neviena vīra, un tas būs lielākais posts, kāds pār tevi nācis kopš jaunības līdz šim brīdim!” 9 Un ķēniņš iznāca un apsēdās vārtos. Visiem ļaudīm pavēstīja: “Redzi, ķēniņš sēž vārtos!” – un viss pulks nāca ķēniņa priekšā. Bet israēlieši bēga uz savām teltīm.

Share

RRBD draudzes mācītājs

Jaunākās svētrunas