Dieva Kristus un pagānu filozofija
Apd.17.16-34
16 Pāvils gaidīja viņu ierašanos Atēnās. Un, redzot, ka pilsēta ir pilna elku tēliem, viņu pārņēma dziļš sašutums. 17 Viņš sarunājās sinagogā ar jūdiem un dievbijīgajiem grieķiem un tirgus laukumā runāja ar ļaudīm, ko ik dienas tur sastapa. 18 Daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu strīdējās, bet daži teica: “Ko šis niekkalbis grib sacīt?” – vēl citi runāja: “Šķiet, viņš sludina svešas dievības,” – jo Pāvils pauda prieka vēsti par Jēzus augšāmcelšanos. 19 Tādēļ tie viņu aizveda uz areopagu un jautāja: “Vai mēs drīkstam zināt, kas ir šī jaunā mācība, ko tu sludini? 20 Tu liec klausīties mums svešas lietas. Tādēļ gribam zināt, kas tās ir.” 21 Visi atēnieši un tur apmetušies svešinieki vislabprātāk laiku vadīja, stāstot vai klausoties jaunumus. 22 Bet Pāvils, nostājies areopaga vidū, sacīja: “Atēnieši, es redzu, ka, pēc visa spriežot, jūs esat visnotaļ dievbijīgi. 23 Apstaigādams un aplūkodams jūsu svētvietas, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamajam Dievam. Tad, redzi, – ko jūs nepazīdami pielūdzat, to es jums sludinu. 24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā, viņš, debesu un zemes Kungs, nemājo cilvēku celtos tempļos, 25 un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā trūktu, viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu. 26 No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, 27 lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums. 28 Jo viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā jau daži jūsu dzejnieki ir sacījuši: mēs arī esam viņa dzimums. 29 Mums, kas esam Dieva dzimums, nav jāuzskata, ka dievišķais ir līdzīgs zelta vai sudraba, vai akmens veidojumam, ko cilvēks ar savu izdomu un prasmi darinājis. 30 Dievs, neņemdams vērā pagājušos nezināšanas laikus, tagad visur aicina visus cilvēkus atgriezties no grēkiem. 31 Dievs ir nolicis dienu, kurā viņš taisnīgumā tiesās pasauli caur vīru, ko viņš izredzējis, un visiem ir devis ticības pierādījumu, uzmodinādams viņu no mirušajiem.” 32 Dzirdēdami pieminam mirušo augšāmcelšanos, vieni ņirgājās, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi gribam dzirdēt vēl citreiz.” 33 Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus. 34 Bet daži vīri viņam pievienojās un sāka ticēt; starp tiem Dionīsijs, areopagits, un kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl daži citi līdz ar viņiem.
Jaunākās svētrunas
Glābti tikai Kristus žēlastībā
augusts 25, 2024
Ceļš ar Kungu
augusts 18, 2024
Taisnas tiesas un tautas pastāvēšana
augusts 11, 2024