Visuvarenais un zinošais Dievs

1 Nebūkadnecara otrajā valdīšanas gadā Nebūkadnecars redzēja sapni, un viņš tik ļoti uztraucās, ka vairs nespēja gulēt. 2 Ķēniņš pavēlēja sasaukt magus, burvjus, gaišreģus un zintniekus, lai tie izskaidro ķēniņa sapni. Sanākuši tie nostājās ķēniņa priekšā. 3 Ķēniņš tiem teica: “Es redzēju sapni un tagad esmu satraukts – kā lai uzzinu, ko esmu nosapņojis?” 4 Zintnieki runāja ar ķēniņu aramiešu valodā: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Izstāsti saviem kalpiem sapni, un mēs to iztulkosim.” 5 Ķēniņš atbildēja zintniekiem: “Es saku tā: ja jūs manu sapni neizskaidrosiet un neiztulkosiet, tad tiksiet sarauti gabalos un jūsu namus padarīs par mēslu kaudzi. 6 Bet, ja iztulkosiet un izskaidrosiet manu sapni, tad saņemsiet no manis dāvanas, atlīdzību un lielu godu! Tādēļ tulkojiet un skaidrojiet manu sapni!” 7 Tad viņi ierunājās otrreiz: “Lai ķēniņš saviem kalpiem pastāsta sapni, tad mēs to iztulkosim un izskaidrosim!” 8 Ķēniņš atbildēja: “Nu es saprotu, ka gribat novilcināt laiku, jo zināt, ko es jau teicu! 9 Ja jūs man neizskaidrosiet sapni, tad jums var būt tikai viens spriedums! Jūs esat vienojušies mani krāpt un melot, līdz pienāks citi laiki, – tādēļ jūs man neskaidrojat sapni, taču es zinu gan, ka jūs to varētu iztulkot un izskaidrot!” 10 Zintnieki teica ķēniņam: “Virs zemes nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot! Tiesa, neviens ķēniņš, lai cik liels un spēcīgs tas būtu, nav šādu lietu prasījis nevienam burvim, pareģim vai zintniekam! 11 Jo ķēniņa prasības ir pārāk lielas, un nav neviena, kurš spētu ķēniņam to izskaidrot, – vienīgi dievi, kuri nemīt pie tiem, kam miesa!” 12 Ķēniņš par to sadusmojās, noskaitās un pavēlēja apkaut visus Bābeles gudros. 13 Kad tika izsludināta pavēle nokaut gudros, meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nokautu.
14 Daniēls gudri un apdomīgi runāja ar ķēniņa sardzes virsnieku Arjohu, kas bija devies nokaut Bābeles gudros. 15 Viņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Arjoham: “Kādēļ izsludināta tik barga ķēniņa pavēle?” Un Arjohs to paskaidroja Daniēlam. 16 Tad Daniēls devās pie ķēniņa lūgt laiku sapņa tulkošanai.

17 Pēc tam Daniēls atgriezās savā namā un visu pastāstīja saviem biedriem Hananjam, Mīšaēlam un Azarjam. 18 Tad tie lūdza debesu Dieva žēlastību, lai tas atklāj šo noslēpumu, ka Daniēlu un viņa biedrus nenokauj kopā ar Bābeles gudrajiem. 19 Un šis noslēpums Daniēlam atklājās nakts redzējumā. Tad Daniēls pateicās debesu Dievam 20 un sacīja:
“Lai slavēts Dieva vārds
no mūžības līdz mūžībai!
Gudrība un spēks pieder viņam!
21 Viņš maina laikus un laikmetus,
viņš atceļ ķēniņus un ieceļ tos,
viņš dod gudrību gudrajiem
un zināšanas saprātīgajiem!
22 Viņš atklāj dzīlēs apslēpto,
viņš zina, kas ir tumsā,
gaisma mājo pie viņa,
23 mans tēvu Dievs,
es cildinu un slavēju tevi!
Tu devi man gudrību un spēku,
ļāvi man uzzināt, ko tev lūdzu, –
tu ļāvi man izzināt ķēniņa sapni!”

24 Tad Daniēls devās pie Arjoha, ko ķēniņš bija norīkojis apkaut Bābeles gudros, un teica viņam: “Nenokauj Bābeles gudros! Ved mani pie ķēniņa, un es viņam iztulkošu un izskaidrošu!”
25 Tad Arjohs steigā veda Daniēlu pie ķēniņa un teica: “Esmu atradis kādu jūdu trimdinieku, kas ķēniņam iztulkos un izskaidros!” 26 Tad ķēniņš jautāja Daniēlam, ko tolaik dēvēja arī par Bēltšacaru: “Vai tu spēj izskaidrot manu sapni, ko es redzēju, un to iztulkot?” 27 Daniēls atbildēja ķēniņam: “Noslēpumu, par ko ķēniņš taujā, nespēs izstāstīt ne gudrais, ne burvis, ne zīlnieks, ne zvaigžņu tulks – 28 vienīgi Dievs, kas debesīs, spēj atklāt noslēpumus, un viņš var ļaut ķēniņam Nebūkadnecaram zināt, kas notiks nākamajās dienās!
Sapnis un redzējumi, kas bija tavā galvā, kamēr tu gulēji, ir šādi – 29 kad tu biji apgūlies, ķēniņ, tevi apņēma domas par to, kas notiks turpmāk. Un noslēpumu Atklājējs ļāva tev uzzināt, kas notiks. 30 Man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, kas man ir tāda pati kā visiem dzīvajiem, bet tādēļ, ka ķēniņam ir jāuzzina skaidrojums un jāizprot tas, kas nodarbina tavu prātu! 31 Raugies, ķēniņ, redzi – milzu tēls! Šis tēls, varens un spoži mirdzošs, stāvēja tavā priekšā un šķita baiss. 32 Tēla galva bija no tīra zelta, krūtis un rokas no sudraba, vēders un gurni no vara, 33 kājas no dzelzs, pēdas – gan no dzelzs, gan māla. 34 Tu redzēji, ka akmens, ko neviens netika pagrūdis, sita tēla pēdas, kas bija no dzelzs un māla, un satrieca tās gabalos. 35 Tad gabalos sašķīda gan dzelzs, gan māls, gan varš, gan sudrabs un zelts. Tie kļuva kā pelavas uz vasaras klona – vējš tos aizpūta, ka nevarēja atrast pat vietu, kur tie bijuši! Bet akmens, kas sasita tēlu, kļuva par milzīgu kalnu un piepildīja visu zemi!
36 Šis bija sapnis. Un tagad mēs ķēniņam teiksim tā skaidrojumu: 37 ak, ķēniņ, ķēniņu ķēniņ! Tev debesu Dievs ir devis valsti, spēku, varu un godu. 38 It viss, kas dzīvs – cilvēks, lauka zvērs vai debesu putns –, it viss ir nodots tev, un tu valdi pār visiem. Tu esi tā zelta galva! 39 Pēc tevis radīsies cita valsts, niecīgāka par tavējo. Tad trešā valsts, kas no vara, – tā valdīs pār visu zemi. 40 Ceturtā valsts būs stipra kā dzelzs. Tāpat kā dzelzs visu sasit drumslās, kā dzelzs sadrupina, tā šī valsts graus un drupinās visas citas! 41 Tu redzēji, ka pēdas un pirksti ir daļēji no māla un daļēji no dzelzs – tā arī šī valsts būs dalīta: gan cieta kā dzelzs, gan tāda, kā redzēji, – dzelzs sajaukta ar māliem. 42 Un, tāpat kā kāju pirksti, kas daļēji no dzelzs un daļēji no māla, tā arī šī valsts būs daļēji stipra, bet daļēji trausla. 43 Kā tu redzēji dzelzi jukām ar podnieka mālu, tā sajauksies cilvēku dzimums, bet viņi viens otram nepieķersies, tāpat kā dzelzs nesajaucas ar māliem. 44 Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kas nekad netiks izpostīta, – šī valsts netiks atstāta citiem ļaudīm, tā dragās un nobeigs visas citas valstis, bet pati būs mūžīga! 45 Tādēļ tu redzēji, ka akmens, kuru neviens netika pagrūdis, atšķēlās no kalna un sadragāja dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu, – tā lielais Dievs ķēniņam dara zināmu, kas notiks turpmāk. Īsts ir sapnis un patiess tā skaidrojums!”

46 Tad ķēniņš Nebūkadnecars visai zemojās, pagodinot Daniēlu, un pavēlēja, lai viņam pienes dievu upuri un labības dāvanu. 47 Ķēniņš sacīja Daniēlam: “Patiesi, tavs Dievs ir dievu Dievs un ķēniņu Kungs, noslēpumu Atklājējs, kas tevi darījis spējīgu atklāt šo noslēpumu!” 48 Pēc tam ķēniņš viņu paaugstināja – deva tam dāvanas un iecēla par visas Bābeles pavalsts pārvaldnieku, kā arī par visu Bābeles gudro priekšstāvi. 49 Pēc Daniēla lūguma ķēniņš iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pārvaldīt visu Bābeles pavalsti. Bet Daniēls palika ķēniņa galmā.