Visu ciešanu un sāpju vērtā Jaunā Jeruzāleme

Atkl.21.1-22.5

1 Tad es ieraudzīju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmās debesis un pirmā zeme bija zudušas un jūras vairs nebija. 2 Es ieraudzīju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, kā līgavu, sapostu un izrotātu savam vīram. 3 Es dzirdēju varenu balsi atskanam no troņa: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu Dievs. 4 Un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis. 5 Tas, kas sēdēja tronī, teica: “Redzi, es visu daru jaunu. Tad viņš teica: raksti, jo šis vēstījums ir uzticams un patiess.” 6 Un viņš man sacīja: “Tas ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam dzert bez maksas no dzīvā ūdens avota. 7 Kas uzvar, tas mantos šo visu, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls. 8 Bet bailīgajiem un neticīgajiem, negantniekiem, slepkavām un netikļiem, burvjiem un elku pielūdzējiem, un visiem meļiem būs daļa degošā uguns un sēra ezerā, kas ir otrā nāve.”

9 Tad nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi trauki, pildīti ar septiņām pēdējā laika sērgām, un uzrunāja mani: “Skaties, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” 10 Viņš mani garā aizveda uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm, no Dieva, 11 ar dievišķu spožumu – tās mirdzums bija kā dārgakmenim, kā kristālskaidram jašmas akmenim. 12 Ap pilsētu bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi. Uz vārtiem bija rakstīti divpadsmit Israēla cilšu dēlu vārdi. 13 Austrumu pusē bija trīs vārti, ziemeļu pusē – trīs vārti, dienvidu pusē – trīs vārti un rietumu pusē – trīs vārti. 14 Un pilsētas mūris bija uz divpadsmit pamatakmeņiem un uz tiem – divpadsmit Jēra apustuļu vārdi. 15 Eņģelim, kas runāja ar mani, bija zelta mērāmnūja, lai mērītu pilsētu, tās vārtus un mūri. 16 Pilsētai bija četrstūra forma, tās garums bija tāds pats kā platums; eņģelis ar mērāmnūju izmērīja pilsētu – tur bija divpadsmit tūkstoši stadiju, tās platums un augstums, un garums bija vienādi. 17 Tad viņš izmērīja mūrus, tie bija simt četrdesmit četras olektis – eņģelis lietoja tādu pašu mēru, kādu lieto cilvēki. 18 Mūris bija celts no jašmas un pilsēta no tīra zelta, tik tīra kā dzidrs stikls. 19 Pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar dažādiem dārgakmeņiem – pirmie pamati no jašmas, otrie – no safīra, trešie – no halcedona, ceturtie – no smaragda, 20 piektie – no sardonīka, sestie – no serdolika, septītie – no hrizolīta, astotie – no berila, devītie – no topāza, desmitie – no ahāta, vienpadsmitie – no hiacinta, divpadsmitie – no ametista. 21 Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles – katri vārti no vienas pērles; pilsētas iela bija no tīra zelta, kas bija caurspīdīgs kā stikls. 22 Templi es neredzēju, jo tās templis ir Kungs Dievs, Visuvaldītājs, un Jērs. 23 Pilsētai nav vajadzības pēc saules un mēness, lai to darītu gaišu, jo to apspīd Dieva spožums un tās gaismeklis ir Jērs. 24 Tautas staigās tās gaismā, un zemes ķēniņi nesīs tajā savu spožumu. 25 Dienā tās vārti netiks aizslēgti; nakts tur vairs nebūs. 26 Tajā ieplūdīs tautu spožums un gods. 27 Bet nekad tur neieies necienīgais, nešķīstais un melīgais. Tajā ieies tikai tie, kas ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā.

1 Tad eņģelis man parādīja dzīvā ūdens upi, dzidru kā kristāls, tā izplūda no Dieva un Jēra troņa 2 pa ielas vidu. Upes abās pusēs bija dzīvības koks, kas nes divpadsmit augļus, katru mēnesi savu augli; un tā lapas ir noderīgas tautām dziedināšanai. 3 Nekāda nolādējuma vairs nebūs. Tajā būs Dieva un Jēra tronis, un viņa kalpi viņam kalpos, 4 viņi skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs uz viņu pierēm. 5 Un nakts vairs nebūs, un nebūs vajadzības nedz pēc gaismekļa, nedz saules gaismas, jo Kungs Dievs apspīdēs viņus, un viņi valdīs mūžu mūžos.