Priesteris Ķēniņš un Pashas jērs
Lk.22:66-23:56
22:66 Kad iestājās diena, sapulcējās tautas vecajie, virspriesteri un rakstu mācītāji un aizveda viņu uz sinedriju, 67 un teica: “Ja tu esi Kristus, saki mums to.” Bet viņš tiem atbildēja: “Ja es jums to arī teikšu, jūs tam neticēsiet. 68 Un, ja es jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet. 69 Bet no šā brīža Cilvēka Dēls sēdēs pie varenā Dieva labās rokas.” 70 Tad viņi visi jautāja: “Tātad tu esi Dieva Dēls?” Bet viņš tiem atbildēja: “Jūs sakāt, ka es tas esmu.” 71 Bet viņi sacīja: “Kāda vēl liecība mums vajadzīga? Mēs taču paši to dzirdējām no viņa mutes.”
23:1 Tad viss viņu pulks cēlās un veda Jēzu pie Pilāta. 2 Tie sāka viņu apsūdzēt: “Mēs atradām, ka viņš kūda mūsu tautu un aizliedz maksāt nodokļus cēzaram, un apgalvo, ka ir Kristus, Ķēniņš.” 3 Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Un viņš atbildēja: “Tu to saki.” 4 Tad Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu šajā cilvēkā.” 5 Bet tie neatlaidās: “Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, no Galilejas līdz šejienei.”
6 To izdzirdējis, Pilāts jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis, 7 un, uzzinājis, ka viņš ir pakļauts Hērodam, tas nosūtīja viņu pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē. 8 Ieraudzījis Jēzu, Hērods ļoti nopriecājās, jo jau labu laiku vēlējās viņu redzēt, tādēļ ka bija dzirdējis par viņu un cerēja kādu zīmi no viņa ieraudzīt. 9 Tas viņu visādi iztaujāja, bet viņš neko tam neatbildēja. 10 Virspriesteri un rakstu mācītāji tur stāvēja un neatlaidīgi viņu apsūdzēja. 11 Hērods kopā ar saviem karavīriem izturējās nicinoši pret viņu un ņirgājās, tad ieģērba viņu krāšņās drānās un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta. 12 Todien Hērods un Pilāts kļuva draugi; pirms tam viņi bija naidā viens ar otru.
13 Bet Pilāts, sasaucis virspriesterus, vadoņus un tautu, 14 tiem sacīja: “Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, kurš it kā musinot tautu uz atkrišanu, un, redzi, jūsu priekšā viņu nopratinājis, es neatradu šajā cilvēkā nekādu vainu, par ko jūs viņu apsūdzat. 15 Arī Hērods nekā nav atradis, jo tas atsūtīja viņu atpakaļ pie mums; redzi, viņš neko nav darījis, par ko būtu pelnījis nāvi, 16 tādēļ es pārmācīšu viņu un atlaidīšu.” 18 Bet viss pūlis sāka kliegt, saukdams: “Nost ar šo! Atlaid mums Barabu!” 19 Tas bija iemests cietumā nemieru un slepkavības dēļ, kas notikusi pilsētā. 20 Pilāts vēlreiz viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist. 21 Bet tie kliedza: “Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!” 22 Tad viņš trešo reizi tiem sacīja: “Ko sliktu tad viņš ir izdarījis? Neredzu nekāda iemesla, kādēļ viņš būtu pelnījis nāvi, tādēļ pārmācīšu viņu un atlaidīšu.” 23 Bet tie neatlaidās, ar skaļu kliegšanu prasīdami sist viņu krustā, un viņu kliegšana kļuva arvien skaļāka. 24 Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību. 25 Viņš atlaida to, kas bija iemests cietumā par nemieru celšanu un slepkavību, to, kuru viņi lūdza, bet Jēzu nodeva viņu gribai.
26 Kad viņu veda prom, tie sagrāba kādu kirēnieti Sīmani, kurš nāca no lauka, un piespieda, lai tas nes krustu aiz Jēzus. 27 Viņam sekoja liels ļaužu pulks un sievietes, kas vaimanāja un apraudāja viņu. 28 Pagriezies pret tām, Jēzus sacīja: “Jeruzālemes meitas, neraudiet par mani, raudiet par sevi un saviem bērniem, 29 jo, redzi, nāks dienas, kad teiks: laimīgas ir neauglīgās un klēpji, kas nav dzemdējuši, un krūtis, kas nav zīdījušas. 30 Tad kalniem sacīs: krītiet uz mums! – un pakalniem: apklājiet mūs! 31 Ja reiz tā notiek ar zaļoksnu koku, kas tad notiks ar nokaltušu?” 32 Viņi atveda arī divus ļaundarus, lai tos nonāvētu kopā ar viņu. 33 Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu, tie sita viņu krustā un arī abus ļaundarus, vienu pa labo, otru pa kreiso roku. 34 Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu viņa drēbes. 35 Ļaudis stāvēja un skatījās. Un arī vadoņi viņu izsmēja: “Citus viņš glāba, lai izglābj pats sevi, ja viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.” 36 Arī kareivji nāca klāt un deva viņam etiķi un par viņu ņirgājās: 37 “Ja tu esi jūdu Ķēniņš, izglāb pats sevi!” 38 Virs viņa bija uzraksts: “Šis ir jūdu Ķēniņš.” 39 Viens no pakārtajiem noziedzniekiem viņu zaimoja, sacīdams: “Vai tad tu neesi Kristus? Izglāb pats sevi un arī mūs!” 40 Bet otrs viņu aprāja: “Vai tu nebīsties Dieva? Tev taču ir tāds pats sods. 41 Mēs ciešam taisnīgi, saņemdami pelnīto par saviem darbiem, bet viņš nav darījis nekā ļauna.” 42 Un viņš sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.” 43 Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.”
44 Tas bija ap sesto stundu, un tumsa pārklāja visu zemi līdz devītajai stundai, 45 jo saule aptumšojās. Un tempļa priekškars tika pārplēsts vidū pušu. 46 Jēzus skaļā balsī iesaucās: “Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” To pateicis, viņš nomira. 47 Centurions, to redzēdams, slavēja Dievu un teica: “Patiesi šis bija taisns cilvēks.” 48 Visi ļaužu pūļi, kas bija ieradušies, lai redzētu, kas notiek, izklīda, sizdami sev pa krūtīm. 49 Visi tie, kas viņu pazina, arī sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, stāvēja attālāk un redzēja visu, kas notiek.
50 Un, redzi, kāds sinedrija loceklis, labs un taisnīgs vīrs, vārdā Jāzeps, nepiekrita sinedrija lēmumam un rīcībai. 51 Viņš nāca no jūdu pilsētas Arimatejas un gaidīja Dieva valstību. 52 Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. 53 Noņēmis tās no krusta, viņš tās ietina smalkā linu audeklā un ielika klintī izcirstā kapā, kur neviens vēl nebija guldīts. 54 Tā bija sagatavošanās diena, un tuvojās sabats. 55 Sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, gāja nopakaļ un redzēja kapu un kā tika noliktas viņa miesas. 56 Atgriezušās mājās, tās sagatavoja smaržīgas zāles un svaidāmo eļļu un sabatu pavadīja mierā pēc bauslības.
Jaunākās svētrunas
Apsolītais glābējs (vieta arī tev)
decembris 31, 2023
Vai Dievs ir ar mums?
decembris 24, 2023
Jahve pats sagādās sev upurjēru
decembris 17, 2023