Pāvila brīvība, tiesības un cīņa

1 Vai tad es nebūtu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai gan neesmu redzējis mūsu Kungu Jēzu Kristu? Vai jūs neesat mans darbs Kungā? 2 Ja citiem es neesmu apustulis, jums es tomēr esmu: jūs esat manas apustuļa sūtības zīmogs Kungā. 3 Mana aizstāvība pret apvainotājiem ir šāda – 4 vai mums nav tiesību ēst un dzert? 5 Vai mums nav tiesību ceļot ar sievu, kas ir ticības māsa, kā to darījuši pārējie apustuļi un Kunga brāļi, un Kēfa? 6 Vai mums ar Barnabu vienīgajiem jāstrādā, lai pelnītu iztiku? 7 Kas dodas karā pats ar savu maizi? Kas stāda vīnadārzu un nebauda tā augļus? Vai arī, kas gana ganāmpulku un neēd no ganāmpulka piena? 8 Vai gan, to sacīdams, es runāju tikai kā cilvēks? Vai to nesaka arī bauslība? 9 Mozus bauslībā ir rakstīts: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas. – Vai tad Dievam rūp vērsis? 10 Vai ne mūsu dēļ viņš runā? Mūsu dēļ ir rakstīts: arājam pienākas art ar cerību un kūlējam kult ar cerību, ka viņš iegūs augļus. 11 Ja mēs iesējām jums garīgo sēklu, vai liela lieta, ja mēs pļausim jūsu laicīgos augļus? 12 Ja citiem ir tādas tiesības uz jums, vai ne vairāk mums? Taču mēs neesam šīs tiesības izmantojuši, bet visu panesam, lai neliktu šķēršļus Kristus evaņģēlijam. 13 Vai jūs nezināt, ka tie, kas kalpo templī, pārtiek no tempļa labumiem, un tie, kas kalpo pie altāra, savu tiesu saņem no altāra? 14 Tā arī Kungs pavēlēja tiem, kas sludina evaņģēliju, – dzīvot no evaņģēlija. 15 Bet es no tā neko neesmu izmantojis. Un šo visu es nerakstu tādēļ, lai to attiecinātu uz mani. Tad jau labāk man būtu mirt. Šo manu lepošanos man neviens neatņems. 16 Ja es sludinu evaņģēliju, tad ar to man nav ko lepoties, tas man ir jādara. Vai! man, ja es nesludinātu evaņģēliju! 17 Ja es to daru no brīva prāta, tad man ir alga, bet, ja to daru ne no brīva, tad esmu tikai amata veicējs. 18 Kāda tad ir mana alga? Sludināt evaņģēliju bez atlīdzības, neizmantojot tiesības, kas man pēc evaņģēlija ir dotas. 19 Brīvs būdams no visiem, esmu sevi padarījis visiem par vergu, lai iemantotu vairāk cilvēku. 20 Jūdiem es biju kā jūds, lai iemantotu jūdus, tiem, kas zem bauslības, kā tāds, kas zem bauslības – tomēr tāds nebūdams –, lai iemantotu tos, kas zem bauslības. 21 Tiem, kas bauslību nepazīst, es biju kā tāds, kas bez bauslības –, tomēr es nebiju brīvs no Dieva bauslības, es biju zem Kristus bauslības – lai iegūtu tos, kas nepazīst bauslību. 22 Vājajiem es biju vājš, lai iemantotu vājos. Ikvienam biju tāds, kāds viņš ir, lai vismaz kaut dažus izglābtu. 23 Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai būtu pie tā līdzdalīgs. 24 Vai tad jūs nezināt, ka skriešanas sacīkstēs visi gan skrien, bet godalgu saņem tikai viens? Skrieniet tā, lai jūs saņemat godalgu. 25 Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, atturas no visa cita: to viņi dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs – neiznīcīgu. 26 Tātad es neskrienu bezmērķīgi; cīņā dūres es velti nevicinu. 27 Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams.