Mīlestība uz Dieva bērniem un staigāšana gaismā

1.Jņ.2.3-11
3 No tā mēs zinām, ka esam viņu atzinuši, ka turam viņa baušļus. 4 Kas saka: es esmu viņu atzinis, – bet netur viņa baušļus, tas ir melis, un tādā nav patiesības. 5 Bet, ja kas viņa vārdu tur, tādā patiesi Dieva mīlestība ir piepildījusies. No tā mēs zinām, ka esam viņā. 6 Kas sakās paliekam viņā, tam arī pienākas tā dzīvot, kā viņš ir dzīvojis.
Jauns bauslis
7 Mīļotie, ne jaunu bausli es jums rakstu, bet senu bausli, kas jums ir bijis no iesākuma, un šis senais bauslis ir vārds, ko jūs no iesākuma esat dzirdējuši. 8 Un tomēr jaunu bausli es jums rakstu, kas ir patiess viņā un jūsos, jo tumsa pāriet un patiesā gaisma jau spīd. 9 Kas sakās esam gaismā un nīst savu brāli, tas vēl ir tumsā. 10 Kas mīl savu brāli, tas paliek gaismā, un piedauzības nav viņā. 11 Bet, kas nīst savu brāli, tas ir tumsā un staigā tumsā, un nezina, kurp viņš iet, jo tumsa ir viņa acis darījusi aklas.
Jaunākās svētrunas

Remdeno hameleonu gals
marts 02, 2025

Identitāte un pilsonība, kas pastāvēs mūžam
februāris 23, 2025

Vēstule mirušajiem jeb racionāli nedomājošajiem kristiešiem
februāris 16, 2025