Kungs tiesās reptiļus

2 Vai patiešām lai taisnība klusē, kad jūs runājat?
Vai jūs pēc patiesības tiesājat cilvēku dēlus?
3 Ak, savās sirdīs jūs darāt netaisnību,
virs zemes jūs perināt varmācību!
4 Paklīduši ļaundari kopš mātes miesām,
alojas melkuļi kopš mātes klēpja!
5 Viņu inde kā čūsku inde,
kā kurlai odzei, kam ausis ciet, –
6 tā nedzird vārdotāju balsis, viedīgo zintnieku zintis!
7 Dievs, satriec tiem zobus viņu mutēs,
lauvu dzerokļus izlauz, Kungs!
8 Tie izsīkst kā ūdens, kas prom!
Tie velk bultas, bet uzgalis nost!
9 Kā gliemis, kas lienot iztek slienās,
kā nelaikā dzimis, kam neredzēt sauli!
10 Pirms ērkšķi krūmā sazels,
vēl zaļus tos viesulis kaltēs un aizraus!
11 Līksmos taisnais, kad ieraudzīs atriebību,
ļaundaru asinīs kājas viņš mazgās,
12 un cilvēki teiks: patiesi, taisnais atalgots,
patiesi, ir Dievs, kas tiesā virs zemes!