Ko viņi nesaprata un kas mums ir jāsaprot?

Mk.6:31-52

31 Un viņš tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” – jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst. 32 Un viņi laivā aizīrās uz kādu nomaļu vietu. 33 Daudzi redzēja viņus aizbraucam un tos pazina, un saskrēja no visiem ciemiem, un nonāca galā pirmie. 34 Jēzus, izkāpis krastā, ieraudzīja lielo ļaužu pūli un sirdī iežēlojās par tiem, jo tie bija kā avis, kam nav gana. Un viņš tos daudz mācīja. 35 Bija jau vēla stunda, kad mācekļi, pie viņa piegājuši, sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un ir jau vēls, 36 atlaid tos, ka tie, nogājuši apkārtējās sētās un ciemos, pirktu sev ēdamo.” 37 Bet viņš tiem atbildēja: “Dodiet jūs viņiem ēst!” Tad viņi jautāja: “Vai lai ejam un pērkam maizi par divi simti denārijiem un dodam tiem ēst?” 38 Tad viņš tiem sacīja: “Cik maizes jums ir? Ejiet raudzīt!” Un uzzinājuši tie sacīja: “Piecas un divi zivis.” 39 Un viņš visiem lika pa pulkiem nomesties zaļajā zālē. 40 Un tie nometās pulciņos pa simt un pa piecdesmit. 41 Tad viņš ņēma tās piecas maizes un divi zivis un, pacēlis acis uz debesīm, pateicās un lauza maizes un deva saviem mācekļiem, lai viņi liktu tiem priekšā, un arī tās divi zivis viņš visiem sadalīja. 42 Un visi paēda un bija sāti. 43 Un tie salasīja divpadsmit pilnus grozus ar maizes gabaliem, 44 un paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru.
45 Un tūlīt viņš lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri otrā krastā uz Bētsaīdu, kamēr viņš pats atlaistu ļaužu pūli. 46 Un, tos atlaidis, viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt. 47 Un, vakaram pienākot, laiva bija jūras vidū un viņš viens pats krastā. 48 Un, redzēdams viņus nopūlamies airējot, jo vējš bija pretī, viņš ap ceturto nakts sardzes maiņu nāca pie tiem pa jūras virsu un gribēja tiem iet garām. 49 Tad, ieraudzījuši viņu pa jūras virsu staigājam, tie domāja, ka tas ir spoks, un sāka kliegt, 50 jo visi viņu ieraudzīja un ļoti izbijās. Bet viņš tūlīt tos uzrunāja un sacīja: “Turiet drošu prātu, es tas esmu; nebīstieties!” 51 Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima; un tie bija pagalam satricināti, 52 jo nebija sapratuši par tām maizēm, un viņu sirds vēl bija nocietināta.