Kad Dievs atstājis un palīga nav…

1 Korvedim. Kā “Rītausmas stirna”. Dāvida psalms.
2 Mans Dievs, mans Dievs,
kāpēc tu esi mani pametis?
Nedod man glābiņu vaimanas!
3 Mans Dievs, es saucu dienā – bet tu neatbildi,
un naktī – bet man nav miera.
4 Tu taču sēdi tronī, Svētais,
dzied Israēls tev slavu!
5 Uz tevi paļāvās mūsu tēvi,
tie paļāvās, un tu tos patvēri,
6 uz tevi tie sauca un paglābās,
uz tevi tie paļāvās un nepalika kaunā!
7 Bet es esmu tārps, nevis cilvēks –
ļaužu paļāts un nicināts.
8 Visi, kas redz mani, mēdās,
tie šķoba lūpas un krata galvu:
9 meties pie Kunga!
Lai viņš to glābj, lai viņš to patver,
jo šis viņam tīk! –
10 Tu taču izvedi mani no klēpja,
tu loloji mani pie mātes krūtīm,
11 tev es atdots vēl mātes miesās,
jau mātes klēpī tu biji man Dievs!
12 Neatstāj mani –
briesmas ir tuvu, un palīga nav!
13 Aplencis mani liels vēršu pulks,
Bāšānas buļļi mani apstāj.
14 Tie pleš uz mani rīkli
kā lauva, kas plēš un rēc.
15 Kā ūdens es izlaistīts,
izmežģīti man visi kauli,
sirds man kā vasks –
tā izkūst man krūtīs.
16 Izžuvis kā māls mans spēks,
mana mēle līp pie aukslējām,
nāves pīšļos tu mani guldi.
17 Redzi, suņi mani aplenkuši!
Ļaundaru bars mani apstājis,
tie plosa man rokas un kājas.
18 Varu saskaitīt visus savus kaulus! –
Tie skatās uz mani un vēro mani,
19 tie dala manas drēbes savā starpā
un par manu apģērbu met kauliņus.
20 Bet tu, Kungs, nepaliec tālu!
Tu, mans glābiņš, steidzies man palīgā!
21 Sargi no zobena manu kaklu,
no suņu ķetnām manu vienīgo dzīvību!
22 Glāb mani no lauvas rīkles, no sumbru ragiem!
Atbildi man!
23 Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem,
sapulces vidū es slavēšu tevi.
24 Kas bīstaties Kunga, slavējiet viņu,
viss Jēkaba dzimums, godājiet viņu,
drebiet viņa priekšā, viss Israēla dzimums,
25 jo viņš nav nicinājis un niecinājis nabaga ciešanas,
nav slēpis savu vaigu no tā,
kad tas brēca uz viņu – viņš sadzirdēja!
26 Tevi es slavēšu lielajā sapulcē!
Ko solīju, samaksāšu dievbijīgo priekšā!
27 Ēdīs nabagi un gūs sātu,
slavēs Kungu, kas viņu meklē.
Lai jūsu sirdis ir dzīvas mūžam!
28 Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas,
zemosies tavā priekšā visas tautu saimes –
29 jo Kungam valstība un viņš valda pār tautām.
30 Ēd un zemojas visi zemes lepnie,
viņa priekšā liecas visi, kas nokāpj pīšļos,
kas dzīvību nepatur.
31 Nākamās audzes viņam kalpos,
par viņu pēcnācējiem stāstīs,
32 tie nāks un sludinās viņa taisnību
tiem, kas vēl dzims, –
par viņa darbiem!