Jahves apsolījums Dāvidam: cilvēces vienīgā cerība
2.Sam.23.1-7
1 Šie ir Dāvida pēdējie vārdi. Tā saka Dāvids, Jišaja dēls, tā saka vīrs, kas jo augstu celts, Jēkaba Dieva svaidītais, Israēla dziesminieks: 2 “Kunga Gars runāja caur mani, viņa vārdi – man uz mēles. 3 Israēla Dievs teica, Israēla klints mani uzrunāja: kas cilvēkus valda taisnībā, kas valda, bīdamies Dieva, – 4 kā rīta gaisma, kad saule aust, kā rīts bez mākoņiem, kā gaišums pēc lietus, kas liek sazaļot zemei! 5 Vai tad mans nams nav ar Dievu? Vai ne mūžīgu derību viņš slēdza ar mani, kas viscaur sakārtota un uzturēta? Vai visa mana glābšana, viss prieks nav viņa diedzēts? 6 Bet nelieši ir kā ērkšķi, ko nosviež zemē, – rokā nav turami! 7 Ja kāds tos ņem, tas sarūpē dzelzi vai šķēpa kātu – un tos ugunī sadedzina turpat uz vietas!”
Jaunākās svētrunas
Kā sastapt Miera Dievu?
februāris 08, 2026
Lai nesistu zemi ar pilnīgu iznīcināšanu
februāris 01, 2026
Tad nu mēs saucam nekauņas par svētītiem?
janvāris 25, 2026