Glābšanas vēstnesis

57 Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt, un viņai piedzima dēls. 58 Viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Kungs ir parādījis lielu žēlsirdību viņai, un tie priecājās līdz ar viņu. 59 Astotajā dienā tie atnāca bērnu apgraizīt un gribēja viņu nosaukt tēva vārdā par Zahariju. 60 Bet viņa māte iebilda un teica: “Nē! Viņu sauks Jānis.” 61 Tie viņai teica: “Tavos rados nav neviena, kas saukts tādā vārdā.” 62 Un tie ar zīmēm jautāja viņa tēvam, kā viņš gribētu, lai bērnu nosauc. 63 Palūdzis rakstāmo dēlīti, viņš uzrakstīja: “Viņa vārds ir Jānis.” Un visi brīnījās. 64 Tūlīt viņa mute atdarījās, mēle atraisījās, un viņš runāja, slavēdams Dievu. 65 Tad bailes pārņēma visus kaimiņus, un visā Jūdejas kalnienē runāja par šiem notikumiem. 66 Visi, kas to dzirdēja, savā sirdī prātoja, brīnīdamies: “Kas gan būs šis bērns?” Un Kunga roka bija ar viņu.

67 Viņa tēvs Zaharija, Svētā Gara piepildīts, pravietoja: 68 “Lai slavēts Kungs, Israēla Dievs, jo viņš ir uzlūkojis savu tautu un devis tai pestīšanu, 69 un viņš ir cēlis mums pestīšanas ragu sava kalpa Dāvida namā, 70 kā viņš kopš sendienām ir runājis caur svēto praviešu muti: 71 glābt mūs no ienaidniekiem, no visu to rokām, kas mūs ienīst, 72 parādīt žēlsirdību mūsu tēviem un pieminēt savu svēto derību, 73 zvērestu, ko viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahāmam, 74 lai mēs, no ienaidniekiem izglābti, bez bailēm, 75 svētumā un taisnīgumā viņam kalpojam visas sava mūža dienas. 76 Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstā pravieti. Tu iesi Kungam pa priekšu sataisīt viņa ceļu, 77 lai dotu viņa tautai pestīšanas atziņu caur grēku piedošanu 78 mūsu Dieva sirds žēlsirdības dēļ. Tādēļ rīta zvaigzne mūs no augšienes uzlūkos, 79 lai mirdzētu tiem, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu kājas uz miera ceļa.” 80 Un bērniņš auga un kļuva stiprs garā, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāparādās Israēla priekšā.