Ganu sitīs, avis bēgs, bet tomēr..
Mk.14.26-72.
26 Pateicības dziesmu nodziedājuši, tie devās uz Olīvkalnu.
27 Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es ganu sitīšu, un avis tiks izklīdinātas. 28 Bet pēc tam, kad es augšāmcelšos, es pirms jums noiešu uz Galileju.” 29 Pēteris viņam sacīja: “Ja arī visi apgrēkosies, es gan ne.” 30 Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien, šajā naktī, pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 31 Bet Pēteris sacīja ar vēl lielāku pārliecību: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es nekad tevi nenoliegšu!” Un tāpat runāja arī visi pārējie.
32 Un tie nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Apsēdieties šeit, kamēr es Dievu lūgšu.” 33 Viņš ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni. Un tad viņu pārņēma šausmas un izbailes. 34 “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei,” viņš tiem sacīja, “palieciet šeit un esiet nomodā!” 35 Un, mazliet pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, lai tā stunda, ja tas iespējams, ietu viņam garām. 36 Un viņš sauca: “Aba, Tēvs, tev viss ir iespējams. Ņem šo biķeri prom no manis! Tomēr nevis kā es gribu, bet kā tu.” 37 Un viņš nāca un atrada tos guļam un sacīja Pēterim: “Sīmani, tu guli? Tu vienu stundu nespēj būt nomodā? 38 Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.” 39 Un viņš atkal nogāja un lūdza, sacīdams tos pašus vārdus, 40 un atnācis viņš atrada tos atkal guļam, jo tiem acis lipa ciet, un viņi nezināja, ko viņam atbildēt. 41 Viņš nāca trešo reizi un tiem sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Diezgan! Tā stunda ir klāt! Redzi, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās! 42 Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs ir klāt.”
43 Un tūlīt, viņam vēl runājot, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu nāca virspriesteru un rakstu mācītāju, un vecajo sūtīts ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām. 44 Bet tas, kas viņu nodeva, bija norunājis tiem dot zīmi, sacīdams: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet un vediet prom uzraudzīdami.” 45 Un atnācis viņš tūlīt piegāja Jēzum klāt un sacīja: “Rabi!” – un viņu noskūpstīja. 46 Un tie satvēra viņu un apcietināja. 47 Bet viens no tiem, kas viņam stāvēja līdzās, izvilcis zobenu, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi. 48 Tad Jēzus vērsās pie tiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. 49 Ik dienas es biju pie jums templī mācīdams, un jūs mani neņēmāt ciet. Bet Rakstiem ir jāpiepildās!” 50 Tad visi viņu atstāja un aizbēga. 51 Bet kāds jauneklis, kailumu ar linu drānu vien apjozis, sekoja viņam, un tie mēģināja to sagūstīt. 52 Bet tas, drānu pametis, izbēga no tiem kails.
53 Un tie aizveda Jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi virspriesteri un vecajie, un rakstu mācītāji. 54 Un Pēteris no tālienes viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam, kur iegājis apsēdās kopā ar sargiem un sildījās pie uguns. 55 Virspriesteri un viss sinedrijs meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, bet neatrada. 56 Jo daudzi deva nepatiesas liecības pret viņu, bet tās nesaskanēja. 57 Un daži cēlās un nepatiesi liecināja pret viņu, sacīdami: 58 “Mēs esam dzirdējuši viņu sakām: es šo rokām darināto templi nojaukšu un trijās dienās uzcelšu citu, kas nav rokām darināts.” 59 Bet arī šīs viņu liecības nesaskanēja. 60 Tad piecēlās augstais priesteris un, vidū nostājies, jautāja Jēzum: “Tu neko neatbildi uz to, ko viņi liecina pret tevi?” 61 Bet viņš klusēja un neatbildēja neko. Augstais priesteris vēlreiz vērsās pie viņa un jautāja: “Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?” 62 Jēzus sacīja: “Es esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.” 63 Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Kam mums vēl liecinieki? 64 Jūs šo zaimošanu dzirdējāt! Kā jums šķiet?” Un tie nosprieda, ka viņš sodāms ar nāvi. 65 Tad daži sāka viņu apspļaudīt un aizklāja viņam seju, un sita viņam, sacīdami: “Pravieto nu!” Un tempļa kalpotāji ņēmās viņu pļaukāt.
66 Kad Pēteris bija lejā pagalmā, atnāca viena no augstā priestera kalponēm. 67 Redzēdama Pēteri sildāmies pie uguns, tā viņu uzlūkoja un sacīja: “Arī tu biji ar to Jēzu, Nācarieti.” 68 Bet viņš liedzās, sacīdams: “Ne es viņu pazīstu, nedz saprotu, ko tu runā.” Un viņš izgāja priekšpagalmā. 69 Kalpone, viņu atkal ieraudzījusi, sacīja tiem, kas bija līdzās: “Šis ir viens no viņiem.” 70 Bet viņš atkal liedzās. Pēc brīža tie, kas stāvēja blakus, sacīja Pēterim: “Patiešām, tu esi viens no viņiem, jo tu taču esi galilejietis.” 71 Un viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es nepazīstu to cilvēku, par kuru jūs runājat.” 72 Un tūlīt gailis iedziedājās otrreiz; un Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Un viņš sāka raudāt.
Jaunākās svētrunas
Šema jeb kad tad mums labi klāsies
maijs 05, 2024
Dieva Jahves un Dieva tautas tiesības
aprīlis 28, 2024
Jēzus sāk atklāt savu godību
aprīlis 21, 2024