Dieva Jahves karaspēkā
Dan. 10.1-11.1
1 Persijas ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca arī par Bēltšacaru, tika atklāts vārds, un šis vārds bija patiesība – būs liels karš. Viņš saprata vārdu, un saprašana viņam nāca parādībā. 2 Tad es, Daniēls, sēroju trīs nedēļas. 3 Es neēdu neko gardu, vīnam un gaļai pat nepieskāros, ar smaržu eļļu neziedos, līdz pagāja trīs nedēļas.
4 Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es atrados pie lielās upes Hidekelas, 5 es skatījos, un redzi – kāds vīrs, tērpies linu drānās un apjozies ar tīra zelta jostu. 6 Viņa miesa bija kā no zeltaina topāza, viņa seja mirdzēja kā zibens, un viņa acis kā uguns lāpas, viņa rokas un kājas spīdēja kā spodrināts varš, un balss viņam – kā ļaužu pūlim. 7 Es, Daniēls, vienīgais redzēju šo parādību. Tie, kas bija ar mani, neko neredzēja, bet viņiem uznāca tik trakas bailes, ka tie bēga un paslēpās. 8 Es paliku viens un skatīju šo vareno parādību. Man zuda spēki, man noplaka spars, un es biju pilnīgi bez spēka. 9 Tad es dzirdēju viņu runājam, un, dzirdot viņa balsi, es kritu dziļā miegā – ar seju pie zemes. 10 Un, redzi, man pieskaras kāda roka! – man sāka drebēt rokas un ceļi. 11 Viņš teica: “Godātais Daniēl, apdomā, ko tev teikšu, un celies augšā, jo es esmu sūtīts pie tevis.” Kad viņš man to bija pateicis, es drebēdams cēlos augšā. 12 Viņš teica: “Nebīsties, Daniēl! Kopš pirmās dienas, kad tu nodevies ar prātu to saprast un zemojies savam Dievam, tavi vārdi tika uzklausīti, un tādēļ es nācu pie tevis, 13 bet divdesmit vienu dienu mani aizkavēja Persijas valsts varenais. Tad Mihaēls, viens no galvenajiem varenajiem, nāca man palīgā – ko es kavējos Persijas valstī. 14 Es atsteidzos tev paziņot, kas nākamā laikā notiks ar taviem ļaudīm, jo šī parādība ir par nākamo laiku.”
15 Kad viņš man to pateica, es nodūru acis un klusēju. 16 Tad šis, kurš bija līdzīgs cilvēka dēliem, pieskārās manām lūpām, un es atvēru muti un varēju runāt. Es sacīju tam, kurš stāvēja man priekšā: “Mans kungs, parādības brīdī mani pārņēma sāpes un es biju pilnīgi bez spēka – 17 kā lai nu es, mana kunga kalps, spēju runāt ar savu kungu? Es esmu bez spēka un bez elpas!” 18 Tad cilvēkam līdzīgais vēlreiz man pieskārās un stiprināja mani. 19 Viņš teica: “Nebīsties, godātais! Tev lai miers! Esi stiprs, pavisam stiprs!” Kamēr viņš ar mani runāja, es kļuvu arvien stiprāks un teicu: “Mans kungs, runā, jo tu mani stiprināji!” 20 Viņš teica: “Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Drīz es atgriezīšos cīnīties ar Persijas valsts vareno, un, kad būšu projām, atnāks joniešu varenais, 21 bet es tev stāstīšu, kas rakstīts Patiesības grāmatā. Un nav neviena, kas mani stiprina pret šiem, kā vien Mihaēls, jūsu varenais.
11:1 Mēdieša Dārija pirmajā valdīšanas gadā es sāku stiprināt un aizsargāt viņu.
Jaunākās svētrunas
Apsolītais glābējs (vieta arī tev)
decembris 31, 2023
Vai Dievs ir ar mums?
decembris 24, 2023
Jahve pats sagādās sev upurjēru
decembris 17, 2023