Cilvēks dzīvo no ikviena vārda, kas …
Lk.4.1-13
1 Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī, 2 kur četrdesmit dienas velns viņu kārdināja. Šajās dienās viņš neko neēda, un, kad tās bija pagājušas, viņš izsalka. 3 Tad velns viņam sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” 4 Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.” 5 Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis. 6 Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu. 7 Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.” 8 Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” 9 Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā. 10 Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt, 11 un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.” 12 Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” 13 Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.
Jaunākās svētrunas
Remdeno hameleonu gals
marts 02, 2025
Identitāte un pilsonība, kas pastāvēs mūžam
februāris 23, 2025
Vēstule mirušajiem jeb racionāli nedomājošajiem kristiešiem
februāris 16, 2025