Es jums saku, ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks

Lk.19:28-44

28 To pateicis, viņš turpināja ceļu uz Jeruzālemi. 29 Kad viņš tuvojās Bētfagei un Bētanijai, pie tā sauktā Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus, 30 tiem sacīdams: “Noejiet uz šo ciemu, kas pretī. Tur iegājuši, jūs atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens cilvēks nekad vēl nav sēdējis. To atsieniet un atvediet! 31 Ja kāds jums jautā: kādēļ jūs to atraisāt? – tad sakiet: tas ir vajadzīgs Kungam.” 32 Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada visu, kā viņš bija sacījis. 33 Viņiem atraisot ēzelīti, saimnieki tiem jautāja: “Kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?” 34 Viņi sacīja: “Kungam tas vajadzīgs.” 35 Un viņi atveda to pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja Jēzu tam virsū. 36 Viņam jājot, tie klāja savas drēbes uz ceļa. 37 Kad viņš tuvojās vietai, kur ceļš ved lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks priecādamies skaļā balsī sāka slavēt Dievu par visiem brīnumiem, ko bija redzējuši. 38 Tie sauca: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!” 39 Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” 40 Bet viņš atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.”41 Kad viņš pienāca tuvāk pilsētai, uzlūkojis to, viņš sāka raudāt, 42 sacīdams: “Ak, kaut tu šodien būtu sapratusi, kas nes tev mieru. Bet tas vēl ir apslēpts tavām acīm. 43 Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki cels ap tevi nocietinājumus, tevi ielenks un spiedīsies uz tevi no visām pusēm. 44 Tie notrieks tevi zemē un tavus bērnus, kas ir tevī, un neatstās akmeni uz akmens, tādēļ ka tu neapzinājies laiku, kad Dievs tevi apmeklēja.”