Jahves apsolījums Dāvidam: cilvēces vienīgā cerība
2.Sam.23.1-7
1 Šie ir Dāvida pēdējie vārdi. Tā saka Dāvids, Jišaja dēls, tā saka vīrs, kas jo augstu celts, Jēkaba Dieva svaidītais, Israēla dziesminieks: 2 “Kunga Gars runāja caur mani, viņa vārdi – man uz mēles. 3 Israēla Dievs teica, Israēla klints mani uzrunāja: kas cilvēkus valda taisnībā, kas valda, bīdamies Dieva, – 4 kā rīta gaisma, kad saule aust, kā rīts bez mākoņiem, kā gaišums pēc lietus, kas liek sazaļot zemei! 5 Vai tad mans nams nav ar Dievu? Vai ne mūžīgu derību viņš slēdza ar mani, kas viscaur sakārtota un uzturēta? Vai visa mana glābšana, viss prieks nav viņa diedzēts? 6 Bet nelieši ir kā ērkšķi, ko nosviež zemē, – rokā nav turami! 7 Ja kāds tos ņem, tas sarūpē dzelzi vai šķēpa kātu – un tos ugunī sadedzina turpat uz vietas!”
Jaunākās svētrunas
Jaunā identitāte un zemes locekļu nogalināšana
maijs 10, 2026
Jēzus ir KUNGS – kādā veidā tā ir labā vēsts mums?
maijs 03, 2026
Paslēpti un drošībā līdz galam
aprīlis 26, 2026