Ko vajag mācīties no savas pieredzes

Ko vajag mācīties no savas pieredzes
Runā:
februāris 25, 2018
in
Nav komentāru
SKATĪTIESLEJUPLĀDĒT AUDIO

5. Moz. 2:26-3:29

2:26 No Kedēmotas tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ar miera vēsti un sacīju: 27 ļauj man iziet cauri tavai zemei – es iešu tikai pa ceļu, nenogriezīšos ne pa labi, ne pa kreisi. 28 Ēdienu tu man pārdosi par sudrabu – tad es ēdīšu, un ūdeni tu man dosi par sudrabu – un es dzeršu, es tikai kājām iziešu cauri, 29 kā man ļāva Ēsava dēli, kas mīt Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā, tad es pār Jardānu došos uz to zemi, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod! 30 Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons negribēja laist mūs cauri, jo Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa garu un darījis spītīgu viņa sirdi, lai todien nodotu viņu tavā rokā. 31 Un Kungs man teica: redzi, es nevilcinos dot tev Sīhonu un viņa zemi! Nevilcinies ņemt viņa zemi īpašumā! 32 Un Sīhons iznāca mums pretī – viņš un viss viņa pulks, lai karotu pie Jahacas. 33 Tad Kungs, mūsu Dievs, atdeva viņu mums, un mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu. 34 Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, mēs apkāvām visus vīrus, sievas un bērnus pilsētā – nepalika neviena! 35 Mēs nolaupījām tikai lopus un to, kas bija laupāms pilsētā, ko bijām sagrābuši. 36 No Aroēras, kas Arnonas upes krastā, līdz tām pilsētām, kas ielejā līdz Gileādai, nebija pilsētas, kas mums būtu nepieejama – tās visas Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums! 37 Taču Amona dēlu zemei tu netuvojies – nevienai Jabokas upes pietekai un kalnu pilsētai, nekam, ko Kungs, mūsu Dievs, aizliedzis!

3:1 Tad mēs devāmies ceļā un gājām uz Bāšānu. Bāšānas ķēniņš Ogs iznāca mums pretī – viņš un visa viņa tauta, lai cīnītos Edreī. 2 Un Kungs man teica: nebaidies no viņa, jo es viņu, viņa tautu un viņa zemi atdošu tev, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kurš dzīvoja Hešbonā. 3 Un Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums arī Bāšānas ķēniņu Ogu un visu viņa tautu, un mēs viņu sakāvām, tā ka neviens tam neatlika. 4 Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, nebija pilsētas, ko mēs tam nebūtu atņēmuši, sešdesmit pilsētas, visu Argobas apgabalu, Oga ķēniņvalsti Bāšānā. 5 Tās visas bija nocietinātas pilsētas ar augstiem mūriem, vārtiem un aizšaujamām bultām; un vēl arī daudzas nenocietinātas pilsētas. 6 Mēs viņus izdeldējām tāpat kā Hešbonas ķēniņu Sīhonu – iznīcinājām visas pilsētas, vīrus, sievas un bērnus! 7 Un mēs nolaupījām visus lopus un visu, kas pilsētās laupāms. 8 Tolaik mēs atņēmām zemi diviem amoriešu ķēniņiem, kuri mita pāri Jardānai no Arnonas upes līdz Hermona kalnam – 9 sidonieši Hermonu sauc par Sirjonu, bet amorieši to sauc par Senīru –, 10 visas līdzenuma pilsētas un Gileādu, un visu Bāšānu līdz Salhai un Edreī, Bāšānas Oga ķēniņvalsts pilsētām. 11 Jo no milžiem bija atlicis tikai Bāšānas ķēniņš Ogs, rau, viņa guļvieta bija no dzelzs – vai tā nestāv Amona dēlu Rabā?! – deviņus elkoņus gara un četrus elkoņus plata, pēc cilvēka elkoņa mērot. 12 Tolaik mēs iemantojām šo zemi – no pašas Aroēras, kas Arnonas ielejā. Pusi Gileāda kalnienes kopā ar tās pilsētām es atdevu rūbeniešiem un gādiešiem. 13 To, kas no Gileādas atlika, un visu Bāšānu, Oga ķēniņvalsti, es atdevu pusei Manases cilts – visu Argobas apgabalu, tā ir visa Bāšāna, kas tiek saukta par milžu zemi. 14 Jaīrs, Manases dēls, paņēma visu Argobas apgabalu līdz gešūriešu un maahiešu robežām un nosauca to savā vārdā – Bāšāna nu ir Jaīra ciemi līdz pat šai dienai. 15 Māhīram es atdevu Gileādu. 16 Un rūbeniešiem un gādiešiem es atdevu šo – no Gileādas līdz Arnonas upei, upes vidus ir robeža, un līdz Jabokas upei, kur Amona dēlu robeža, 17 un arī klajumu, Jardāna ir robeža, no Kineretas līdz klajumu jūrai – Sāls jūrai, līdz Pisgas nogāzēm austrumos. 18 Un tolaik es jums pavēlēju: Kungs, jūsu Dievs, ir devis jums šo zemi, lai jūs to iemantotu, – visi jūsu karavīri lai bruņoti dodas pa priekšu saviem brāļiem, Israēla dēliem! 19 Bet jūsu sievas, bērni un ganāmpulki – es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, – lai paliek jūsu pilsētās, ko es jums devu, 20 līdz Kungs ļaus apmesties jūsu brāļiem tāpat kā jums, un arī viņi iemantos zemi, ko Kungs, jūsu Dievs, dod tiem viņpus Jardānas. Pēc tam ikviens var atgriezties savā īpašumā, ko es jums esmu devis. 21 Un Jozuam es tolaik pavēlēju: tu esi redzējis visu, ko Kungs, tavs Dievs, ir darījis šiem abiem ķēniņiem – tā Kungs darīs visām ķēniņvalstīm, kurām jūs iesiet cauri! 22 Nebaidieties no viņiem, jo par jums cīnīsies Kungs, jūsu Dievs!

23 Tad es lūdzos Kungu, sacīdams: 24 Kungs Dievs, tu nevilcinājies rādīt savam kalpam savu varenību un stipro roku, jo kurš dievs debesīs vai uz zemes var darīt tādus darbus kā tu un tādus varoņdarbus kā tu?! 25 Ļauj jel man iet un ieraudzīt to labo zemi, kas viņpus Jardānas, to labo kalnieni un Lebanonu! 26 Bet jūsu dēļ Kungs iedegās dusmās uz mani, viņš neklausījās manī, un Kungs man teica: gana tev! Nerunā vairs ar mani par šo! 27 Kāp Pisgas virsotnē, paraugies uz rietumiem, uz ziemeļiem, uz dienvidiem un uz austrumiem un skaties ar acīm – tu Jardānu nešķērsosi! 28 Pavēli Jozuam, drošini un stiprini viņu, jo viņš to šķērsos šīs tautas priekšā un viņš tiem iegūs īpašumā zemi, ko tu redzi! 29 Un mēs palikām ielejā iepretī Bēt-Peorai.

Share

RRBD draudzes mācītājs

Jaunākās svētrunas