Aizstāvis un aizlūdzējs Mozus

Aizstāvis un aizlūdzējs Mozus
Runā:
aprīlis 22, 2018
in
Nav komentāru
SKATĪTIESLEJUPLĀDĒT AUDIO

5. Moz. 9:1-10:11

9:1 Klausies, Israēl, šodien tu ej pār Jardānu, lai ietu un padzītu tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi, – tām ir lielas un līdz debesīm nocietinātas pilsētas! 2 Tā ir liela un stalta tauta, Anāka dēli, ko tu pazīsti, par kuriem tu esi dzirdējis sakām: kas gan var stāties pretī Anāka dēliem?! 3 Un zini šodien, ka Kungs, tavs Dievs, – viņš ir tas, kas ies tev pa priekšu kā rijīga uguns, viņš tos iznīcinās un pakļaus tev, un jūs viņus jo ātri padzīsiet un izdeldēsiet, kā Kungs tev ir solījis! 4 Kad Kungs, tavs Dievs, padzīs tos tavā priekšā, tad nesaki savā sirdī: manas taisnības dēļ Kungs mani veda iemantot šo zemi! – Kungs padzina tos tavā priekšā tādēļ, ka šī tauta bija ļauna! 5 Ne tavas taisnības dēļ un ne tavas sirds taisnības dēļ tu ej iemantot viņu zemi, bet šo tautu ļaunuma dēļ Kungs, tavs Dievs, padzen tos tavā priekšā – tādēļ, lai piepildītu to, ko Kungs zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. 6 Un zini, ka ne tavas taisnības dēļ Kungs, tavs Dievs, ļauj tev iemantot šo labo zemi – jo tu esi stūrgalvīga tauta! 7 Atceries – neaizmirsti, kā tu tuksnesī kaitināji Kungu, savu Dievu, – kopš dienas, kad iznāci no Ēģiptes zemes, līdz atnāci šurp, jūs visu laiku dumpojāties pret Kungu! 8 Un Horebā tu sadusmoji Kungu, un Kungs noskaitās un gribēja jūs iznīcināt. 9 Kad es uzkāpu kalnā, lai saņemtu akmens plāksnes – derības plāksnes, ko Kungs ar jums bija noslēdzis, es paliku kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, maizi es neēdu un ūdeni nedzēru. 10 Un Kungs man iedeva divas akmens plāksnes, kas bija aprakstītas ar Dieva pirkstu, un uz tām bija visi vārdi, ko Kungs jums bija sacījis kalnā no uguns vidus todien, kad tika sasaukta sapulce. 11 Kad četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija pagājušas, Kungs man deva divas akmens plāksnes, derības plāksnes. 12 Kungs man teica: celies, kāp ātri lejā no šejienes, jo tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes, ir apgānījusies – ātri gan tie novērsušies no ceļa, ko es tiem pavēlēju, un uztaisījuši sev izlietu tēlu! 13 Un Kungs man teica: es uzlūkoju šo tautu, un redzi – tā ir stūrgalvīga tauta! 14 Atstājies no manis – es iznīcināšu viņus, izdzēsīšu to vārdus zem debesīm, bet tevi es darīšu par lielāku un stiprāku tautu nekā viņi! 15 Tad es gāju un nokāpu no kalna – kalns dega ugunī, un man rokā bija abas derības plāksnes. 16 Es paraudzījos, un redzi – jūs bijāt grēkojuši pret Kungu, savu Dievu, uztaisījuši izlietu teļu, ātri vien novērsušies no tā ceļa, ko Kungs jums bija pavēlējis! 17 Es satvēru abas plāksnes, nosviedu tās un sadauzīju jūsu acu priekšā! 18 Un es gulēju, nokritis Kunga priekšā kā iepriekš – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, maizi es neēdu un ūdeni nedzēru visu jūsu grēku dēļ, ko jūs bijāt grēkojuši, darīdami, kas netīk Kungam, un viņu kaitinājuši, 19 jo es bijos no dusmām un niknuma, ko Kungs dusmoja pret jums, gribēdams jūs iznīcināt, – tomēr Kungs man paklausīja arī toreiz! 20 Kungs bija sadusmojies uz Āronu un gribēja viņu iznīcināt, un tolaik es lūdzos arī par Āronu. 21 Bet jūsu grēku – teļu, ko jūs bijāt darinājuši, es ņēmu un sadedzināju ugunī un saberzu labi smalki, līdz tas bija tik smalks kā putekļi. Putekļus es izkaisīju upē, kas tecēja no kalna! 22 Un jūs sadusmojāt Kungu Tabērā, Masā un Kibrot-Taavā. 23 Kad Kādēš-Barnēā Kungs jūs sūtīja, sacīdams: celies un iemanto zemi, ko es jums esmu devis! – tad jūs dumpojāt pret Kungu, savu Dievu, neticējāt un neklausījāt viņam! 24 Jūs esat bijuši dumpīgi pret Kungu kopš tās dienas, kad es jūs iepazinu! 25 Es gulēju nokritis Kunga priekšā – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, jo Kungs bija teicis, ka jūs iznīcinās. 26 Un es lūdzos Kungu un teicu: Kungs Dievs! Neiznīdē savu tautu un mantojumu, ko tu esi izpircis savā diženumā, ko tu esi izvedis no Ēģiptes ar stipru roku! 27 Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu – nepievērsies šīs tautas stūrgalvībai, ļaunumam un grēkam –, 28 lai tajā zemē, no kuras tu mūs izvedi, neteiktu: tādēļ ka Kungs nevarēja aizvest viņus uz to zemi, ko bija viņiem solījis, un tādēļ ka viņš tos ienīda – viņš tos aizveda nonāvēt tuksnesī! 29 Viņi ir tava tauta un tavs mantojums, ko tu esi izvedis ar lielu spēku un ar izstieptu elkoni!

10:1 Tolaik Kungs man teica: izcērt divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, kāp pie manis kalnā un taisi koka šķirstu! 2 Es rakstīšu uz šīm plāksnēm tos pašus vārdus, kas bija uz iepriekšējām, ko tu sadauzīji, – liec tās šķirstā! 3 Tad es uztaisīju akācijkoka šķirstu, izcirtu divas tādas pašas akmens plāksnes kā iepriekšējās un ar abām plāksnēm uzkāpu kalnā. 4 Un viņš rakstīja uz akmens plāksnēm tādus pašus rakstus kā uz iepriekšējām – desmit likumus, ko Kungs bija uz jums runājis kalnā no uguns vidus todien, kad tika sasaukta sapulce, – un Kungs deva tās man. 5 Tad es devos lejā no kalna un ieliku tās šķirstā, ko biju taisījis, – tās ir tur, kā Kungs to ir pavēlējis! 6 Tad Israēla dēli devās ceļā no Jaakāna dēlu akām uz Mosērotu. Tur nomira un tika apglabāts Ārons, un viņa dēls Elāzārs kļuva priesteris viņa vietā. 7 No turienes tie devās ceļā uz Gudgodu un no Gudgodas uz Jotbātu, zemi ar ūdens upēm. 8 Tolaik Kungs nodalīja Levī cilti, lai tā nes Kunga derības šķirstu, lai stāv Kunga priekšā, kalpo viņam un lai viņa vārdā dod svētību līdz pat šai dienai! 9 Tādēļ levītiem nav daļas un mantojuma kopā ar saviem brāļiem – Kungs ir viņu mantojums, kā Kungs, tavs Dievs, viņiem teicis. 10 Un es paliku kalnā tāpat kā iepriekšējo reizi – četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Kungs paklausīja man arī šoreiz, Kungs negribēja tevi iznīdēt! 11 Kungs man teica: celies un ej pa priekšu šai tautai, lai tā iet un iekaro zemi, par kuru es viņu tēviem esmu zvērējis, ka došu to viņiem.

Share

RRBD draudzes mācītājs

Jaunākās svētrunas