Vēsture Ziņas Foto Sprediķi (mp3) Māksla Grāmatas Saites RRBD iesaka
Māksla

 

Mūzika
Elija Kapicka

Dzimusi 1972. gadā. Rīgas Reformātu Bībeles draudzes locekle kopš 1992. gada. Viena no draudzes pielūgsmes un slavēšanas vadītājiem.

2005. gadā sadarbībā ar SIA ,,Izteiksme’’ izdeva mūzikas albūmu ,,No dziļumiem’’. Šajā mājas lapas adresē varat noklausīties dziesmu fragmentus, noskatīties videoklipus un iepazīties ar pārējiem projekta dalībniekiem. www.izteiksme.lv/elija

Lirika un esejas
Jānis Rokpelnis

Vizuālā māksla
Marta Jurjāne

Mūzika
Raimonds Bičus
Jānis Brūveris
Elija Kapicka




2007. gada 18. decembrī klajā nāk Elijas albums "...aizirties līdz rasai...". Projekts tapis sadarbībā ar Jāni Rokpelni, Raimondu Tiguli, Līgu Priedi, Ingu Bērziņu, Denisu Paškēviču, Rūtu Štelmaheri, Gintu Saulīti.
Albumu var iegādāties Kristīgās literatūras veikalos un internetā www.izteiksme.lv.




2008.gada 5.decembrī klajā nāk Elijas trešais albums "Kas ir šis bērns?". Albumā ietvertas divas oriģināldziesmas latviešu valodā, kuru autore ir Elija, pārējās ir tulkotas no angļu valodas. Skaņdarbi tapuši dažādos gadsimtos: gan seni, pazīstami korāļi, kuru autori ir John Newton (1779), William Dix (1865), Charitie Bancroft (1863), gan mūsdienu slavenas himnas, kuras sarakstījuši Stuart Townend, Keith Getty, Vikki Cook un citi.
Projekta idejas autore un vadītāja - Elija. Piedalījās: Elija, Raimonds Tiguls, Līga Priede, Elizabete Vētra, Valters Gleške, Valdis Indrišonoks, Deniss Paškevičs un Gints Saulītis.


Elijas Kapickas raksts žurnālā Tikšanās
... aizirties līdz rasai ... 2007. decembris

Mums gribas pateikties,
Bet nezinām mēs, kam.
Un tukšam gaisam
Puķi noliekam.

Mums vajag atteikties,
Bet nezinām, kāpēc.
Pēc katra graša
Sirds aiz raizēm brēc.

Mums gribas iemīlēt,
Bet nav jau īsti – ko.
Ar sīkām mēlēm
Sīkas mīlas sirdi lok.

Mums miera gribas,
Sirds kā kulaks ciets.
Un pašam negribot
To citam sejā triec.

Mums gribas patiesību,
Bet kur lai īsto rod?
Džinkst patiesību bars
Tik diženu kā ods.

Mums gribas gaismu
Visugaišāko.
Bet Dievu – pasarg’dievs,
Tikai ne to!!!

(J.Rokpelnis)

Jāatzīstas - esmu iemīlējusies līdz ausīm Jāņa Rokpeļņa daiļradē. Patiesībā viņa daudzkrāsainā dzeja ir bijusi izšķirošs stimuls un iedvesma mūsu kopējam jaunajam mūzikas projektam ,,aizirties līdz rasai’’, kas klajā nāks pavisam drīz, decembra vidū. Pieķēru sevi pie domas, ka šajā dzejā man patīk tieši tas, ka tā līdzinās trenažieru zālei, kur var ne pa jokam izvingrināt smadzeņu labās puslodes hanteles. Ļoti daudzslāņaina, asociatīvi bagāta ar tēliem un simboliem. Lai gan bieži tā nav gadījies, bet tomēr šad tad man sanāca smiekli, kad lasīju kādu viņa dzejoli un pie sevis nodomāju: ,,skan fantastiski, bet... nesapratu!’’. Un tad, salīdzinot ar vienubrīd modē bijušām tā saucamajām ,,maģiskajām acīm’’ – bildēm, kuras ilgāk pētot, pamazām ieraugi trīsdimensiju attēlu, vari sajūsmā spiegt: ,,Heijā! Beidzot ieraudzīju, pie tam tik skaidri!’’, līdzīgi arī man pēc laika atausa gaisma, kas vienā vai otrā dīvainajā četrrindē slēpjas.
Tieši tas mani piesaista, ka šī dzeja nav iežūžinoša vai plakana, bet tai aktīvi jādomā līdzi. Tā jāizloba no čaumalas, tad tā kļūst ēdama, turklāt ļoti garda.

Mērķtiecīgi albūmam izvēlējos tekstus, kas atklāj cilvēka pretrunīgo dabu. Lai kā mums gribētos visās neveiksmēs vainot apstākļus, valdību, kaimiņu Pēteri, utt., pats dīvainākais ir tas, ka tiekam dancināti paši uz savas ādas. Mūsu ilūzijas un greizās vērtības, palaistas savā vaļā, atnes atpakaļ gan mums, gan arī citiem daudz vilšanos un sāpju. Un šai ziņā gribētos lauzt nepareizu priekšstatu par kristiešiem kā par moralizētājiem. Evaņģēlijs pēc būtības sasniedz to sirdis, kurās Dievs ieliek atziņu par cilvēka niecību un nespēju pašam ar saviem spēkiem tikt galā ar kārdinājumiem, kas sēž aiz ādas un gaida izdevību izpausties. Pats Dievs mums atklāj caur Bībeli, ka pēc savas dziļākās būtības mēs esam Dieva noliedzēji, līdz ar to iracionāli pašnāvnieki attiecībā uz savu garīgo perspektīvu.

kā man aizirties līdz rasai
kura ceļa malā mirdz
un nenieka neatprasa

kā man aizirties līdz rasai
lielās līnijās un masās
stingri ienaglota sirds

(J. Rokpelnis)

Ziemassvētki ir īpašs laiks... bet tas paliek bezjēdzīgs, ja iestrēgstam tikai saldenu nopūtu, sveču, piparkūku un skuju smaržās, ko apskauj glītais kultūrvēsturiskais ietinamais papīrs. Dāvanā ir kas vērtīgāks! Tas nav tikai bērniņš, kas ir atnācis uz dažām dienām saldi pačučēt silītē laikā no 24. līdz 26.decembrim. Tas ir Kāds, kas var atbrīvot mani no verdzības pašam sev. Tas ir Kāds, kas izmaina manu statusu mūžības kontekstā, līdz ar to piešķirot pilnīgi citu nozīmi tagadnei, dodot īpašus atskaites kritērijus jebkurai situācijai, kad jāizdara izvēle, kā rīkoties šeit un tagad.

apgāztā kausā
tu sevi liesi
kā smiltī sausā
kā kaulā liesā

līdz atnāks viesis
ar vīna miesu
dzert savu tiesu

(J.Rokpelnis)

Albūmā izmantota ne tikai Jāņa Rokpeļņa dzeja. Biju priecīga, ka arī Ruta Štelmahere piekrita sadarboties un ļāva izmantot savu dzejoli. Ir dažas dziesmas ar manu tekstu.
Jāatzīst, ka komfortablāk un drošāk jūtos šajā nosacīti verbālajā pasaulē. Jo, kas attiecas uz mūziku, man dažkārt ir bijušas tādas izjūtas, kuras var raksturot diezgan amizanti un komiski. Vērojot, kā strādā profesionāli muziķi, redzu viņus kā cilvēkus, kas šai mūzikas istabā ir ienākuši kā pieklājas - pa durvīm, un labi orientējas telpā. Savukārt es, kņudošas intereses dzīta, izdomājusi ielūkoties šai istabā caur skursteni, un cerēdama klusībā uz mazu, mazu mirklīti tuvāk uzmest aci, kas notiek lejā, tomēr esmu šķībeniski iegāzusies, turklāt ielauzusi dažas grīdas flīzes un īsti nesaprotu, kā tikt ārā, jo nezinu, kur ir durvis. Reizē interesanti un biedējoši. Interesanti, jo galvā ilgstoši un uzmācīgi skanošās idejas pārtop ,,taustāmās’’ dziesmās, bet biedējoši, jo ļoti labi apzinos, ka daudz vairāk nemāku un neprotu, nekā māku un saprotu, līdz ar to nedaudz sūrst pret flīzēm atdauzītais astes kauls. Tad nu apbrīnojot projektā iesaistītās brīnišķīgo skaņu radītāju komandas drosmi un pateicoties viņu lielajai pacietībai, ir tapis jauns albums, kas tikai nedaudz sasaucas rakstura ziņā ar iepriekšējo projektu ,,no dziļumiem’’. Atšķirības ir ne tikai teksta krāsu un formas ziņā, šim klāt ir nācis džezīgs smeķis, par ko man ir liels prieks.

Arī šoreiz sadarboties neatteica patiešām brīnišķīgu aranžējumu radītājs Raimonds Tiguls un dziedātāja Līga Priede. Bezgala jauks atklājums man ir Inga Bērziņa, kas arī piekrita nodziedāt dažas dziesmas. Albumā garšvielas nav žēlojis saksofonists Deniss Paškevičs. Akustisko ģitāru iespēlējis Gints Saulītis.

šiem maziem taurenīšiem
pār mani liela vara
tie mani aprij rīšus
un pareizi vien dara

jo viņu spārnu trīsās
es varu izrunāt
cik dzīve gari īsa
kad mūžība stāv klāt

(J. Rokpelnis)

Interesanti, ka šo Jāņa Rokpeļņa dzejoli var sastapt ne tikai mūsu albumā ,,aizirties līdz rasai’’, bet arī vēl kādā citā mūzikas CD, kuram drīzumā jānāk klajā, proti, grupas ,,Zemes Mala’’ albumā ar nosaukumu ,,ĢEOMETRIJA’’.

Priecīgu klausīšanos!

 

 

 

Kontakti: elija@post.com, tel.: 29379741